Šengena un ES nav viens un tas pats — kas tas nozīmē ceļojumā

Šengenas zona un Eiropas Savienība nav viens un tas pats — Šveice, Norvēģija, Islande un Lihtenšteina ir Šengenas zonā, bet nav ES dalībvalstis, savukārt Kipra un Īrija ir ES dalībvalstis, kas nav pilnībā Šengenas zonā. Latvijas ceļotājam, kas plāno maršrutu pāri vairākām valstīm, šī neatbilstība var ietekmēt divas pavisam atšķirīgas lietas: vai pasi pie robežas pārbauda, un vai telefona dati maksā tāpat, cik mājās. Šīs divas lietas nav saistītas vienā un tajā pašā likumā, un tieši tas rada visvairāk pārpratumu.

Kāpēc šīs divas lietas ir atšķirīgas sistēmas

Šengenas zona nosaka, kur var šķērsot robežu bez pasu kontroles — tā ir vienošanās par robežu atvēršanu starp dalībvalstīm. ES roaminga noteikums (“roam like at home”) nosaka, kur mobilie dati maksā tikpat, cik mājās — tas ir pavisam cits, atsevišķs ES regulējums, kas neattiecas uz Šengenas zonas valstīm, kuras nav ES. Tas nozīmē, ka Šveicē, kaut robežu šķērso bez pasu kontroles tāpat kā starp Latviju un Lietuvu, roaminga cena var būt pavisam cita — tāpat kā Turcijā vai Apvienotajā Karalistē.

Šveice, Norvēģija: Šengenā, bet ne ES

Šveice nekad nav bijusi ES dalībvalsts, bet tā pievienojās Šengenas zonai ar atsevišķu nolīgumu, tāpēc robežu ar Franciju, Itāliju vai Austriju šķērso bez pasu kontroles. Norvēģija ir līdzīgā situācijā — Šengenas zonā, bet nav ES dalībvalsts. Praktiski ceļotājam tas nozīmē: pasi pie robežas neprasīs, bet mobilo datu roaminga cena var atšķirties no ES iekšējās cenas, jo uz abām valstīm ES “roam like at home” noteikums neattiecas.

Kipra, Īrija: ES, bet ne pilnībā Šengenā

Kipra ir ES dalībvalsts, bet nav pievienojusies Šengenas zonai, tāpēc, lidojot uz Kipru, pasi vai ID karti pārbauda tāpat, kā lidojot uz valsti ārpus ES. Īrija ir ES dalībvalsts, kas izvēlējusies palikt ārpus Šengenas zonas un tā vietā ilgstoši darbojas kopējā ceļošanas telpā ar Apvienoto Karalisti. Datu roaminga ziņā tas ir citāds jautājums — tā kā abas ir ES dalībvalstis, ES roaminga noteikums tām attiecas, un cena paliek mājas cenas līmenī, kaut pasu pārbauda pie robežas.

Rumānija un Bulgārija: mainījies stāvoklis

Rumānija un Bulgārija ilgu laiku bija ES dalībvalstis ar ierobežotu Šengenas statusu — gaisa un jūras robežas bez pasu kontroles kopš 2024. gada sākuma, bet sauszemes robežas ar pilnu pasu kontroli līdz 2025. gada sākumam, kad tās pievienojās Šengenas zonai pilnībā arī sauszemē. Tas ir piemērs, kāpēc Šengenas statusu vērts pārbaudīt tuvāk konkrētā ceļojuma brīdim, ne paļauties uz veco informāciju — stāvoklis var mainīties, un precīzākā informācija ir Eiropas Komisijas publicētajā Šengenas zonas valstu sarakstā.

Pārskats: kur kas attiecas

Valsts	Šengenas zona	ES roaminga cena
Šveice, Norvēģija	Jā	Nē (nav ES)
Kipra	Nē	Jā (ir ES)
Īrija	Nē	Jā (ir ES)
Apvienotā Karaliste	Nē	Nē (nav ES, nav Šengenā)

Apvienotā Karaliste: nav nevienā no divām

Apvienotā Karaliste pēc Brexit nav nedz ES dalībvalsts, nedz Šengenas zonā — tas nozīmē, ka pasi pārbauda pie robežas, un roaminga cena var būt cita nekā mājās, jo uz to neattiecas ne ES roaminga noteikums, ne Šengenas atvērto robežu sistēma. Rīga–Londona maršruta skaidrojums parāda, kas tieši mainās telefonā šajā gadījumā — tas ir piemērs valstij, kas nav nevienā no divām sistēmām, atšķirībā no Šveices, kas ir vienā, bet ne otrā.

Lihtenšteina un Islande: mazāk pazīstami piemēri tajā pašā kategorijā

Lihtenšteina un Islande ir mazāk pieminētas, bet tajā pašā kategorijā, kur Šveice un Norvēģija — Šengenas zonā, bet ne ES dalībvalstis. Lihtenšteinu ceļojumā nejauši šķērso retāk, jo tā ir neliela valsts starp Šveici un Austriju, bet Islandi bieži izvēlas kā atsevišķu galamērķi. Abos gadījumos pasi pie robežas ar citām Šengenas valstīm neprasa, bet roaminga cena par datiem seko tai pašai loģikai, kā Šveicē — tā nav ES iekšējā cena, tāpēc vērts pārbaudīt pirms braukšanas, ko konkrētais pakets tur sedz.

Kāpēc šī tēma ir svarīgāka multi-valstu maršrutam nekā vienam galamērķim

Ceļojumā uz vienu galamērķi Šengenas un ES statusu parasti zina vai uzzina ātri, jo tas attiecas tikai uz vienu valsti. Maršrutā, kas šķērso trīs, četras vai piecas valstis vienā braucienā — kā bieži notiek Vidus un Austrumeiropas ceļojumos — katra robeža var nozīmēt citu kombināciju no abām sistēmām. Tieši šādā maršrutā visbiežāk rodas pārsteigums: ceļotājs pierod pie tā, ka pasi neprasa un dati maksā mājas cenu, un pēc tam nonāk valstī, kur viens no šiem pieņēmumiem vairs nav spēkā.

Kā pārbaudīt aktuālo statusu pirms ceļojuma

Šengenas zonas un ES dalībvalstu saraksti mainās retāk, nekā liekas, bet tomēr mainās — Rumānijas un Bulgārijas gadījums to pierāda. Pirms maršruta, kas šķērso vairākas mazāk pazīstamas valstis, vērts pārbaudīt aktuālo sarakstu Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas oficiālajā lapā, ne paļauties uz atmiņā paliekošu faktu no iepriekšējiem gadiem. Tas aizņem pāris minūtes un novērš situāciju, kad pie robežas vai roaminga rēķinā atklājas kas negaidīts.

Kas tas nozīmē eSIM izvēlei

Ja maršruts ietver tikai ES valstis, viens eSIM profils ar ES roaminga segumu strādā vienādi visās no tām, neatkarīgi no Šengenas statusa. Ja maršrutā ir arī valsts, kas nav ES, piemēram, Šveice vai Apvienotā Karaliste, vērts pārbaudīt, vai izvēlētais pakets sedz tieši šo valsti, nevis tikai ES zonu — lapa ar segumu pa valstīm un aktuālās cenas palīdz to noskaidrot pirms pirkuma. Uzzini, kā eSIM darbojas, ja šī ir pirmā reize, kad to uzstādi.

Šengenas un ES neatbilstība nav sarežģīta, kad zina, kuras divas sistēmas tā apvieno — vienu par pasi, otru par datu cenu. Ja maršruts šķērso vairāk par vienu vai divām labi pazīstamām valstīm, pāris minūtes pārbaudes pirms ceļojuma ir vienkāršāk nekā pārsteigums pie robežas vai rēķinā.